Muskuļu krampji

Krampji visbiežāk rodas skeleta muskuļos, jo īpaši ikru, augšstilbu un pēdu muskuļos. Šos muskuļus mēs izmantojam visvairāk ikdienā vai sportojot. Muskuļu krampju gadījumā neviļus saspringst daļa muskuļa, viss muskulis vai muskuļu grupa. Pēc cēloņa novēršanas un nerva atveseļošanās sāpes parasti pazūd pašas no sevis.

Parastie muskuļu krampji rodas bez redzama iemesla. Sēžas

nerva problēmas var novērst, izvairoties no ilgstošas vai nepareizas sēdēšanas. Krampji visbiežāk rodas ikru vai pēdas velves muskuļos. Apmēram trešdaļa cilvēku cieš no šādiem muskuļu krampjiem. Novecojot muskuļi saīsinās, kas vēl vairāk palielina krampju risku. Ja naktīs krampji sarauj kājas, var palīdzēt ikru muskuļu regulāra izstiepšana vairākas reizes dienā.

Muskuļu krampji bieži rodas arī fiziska darba vai sporta slodzes laikā. Bieži vien krampju cēlonis ir minerālvielu, piemēram, magnija vai kalcija, trūkums organismā. Šādas nepilnības rodas, piemēram, stipri svīstot un nekompensējot šķidruma zudumu ar tā uzņemšanu.

Ja nervi nav pietiekami apgādāti ar minerālvielām, tie

pārraida nepareizu informāciju uz muskuļiem. Muskuļi reaģē uz šo dezinformāciju ar muskuļu krampjiem. Krampju risku palielina pārmērīga alkohola lietošana vai pārāk liela muskuļu slodze.

Tiklīdz parādās krampji, mēģiniet nekavējoties izstiept skarto muskuli. Muskuļus ir vieglāk izstiept, ja kāds palīdz. Varat samazināt slodzes izraisīto krampju risku, veicot stiepšanās vingrinājumus pirms treniņa un pielāgojot fiziskās aktivitātes un treniņus savām spējām. Masāža pēc treniņa atslābina muskuļus un samazina risku.

‍