Artrīts

Reimatoīdais artrīts ir iekaisīga artrīta forma un visizplatītākā locītavu iekaisuma slimība. Simptomi ir ļoti dažādi. Locītavas no rītiem ir stīvas, sāp pat miera stāvoklī un bieži ir vājas.

Locītavas ir sāpīgi pietūkušas un jutīgas, kaut gan nav traumētas. Iespējamie simptomi ir arī nogurums, nespēks, apetītes zudums un paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Reimatoīdais artrīts parasti sākas pakāpeniski un vai nu lēni progresē, vai noris recidīva veidā. Iekaisums ietekmē locītavu kaulus un skrimšļus. Sākotnēji tiek ietekmētas galvenokārt roku un kāju pirkstu locītavas, bet vēlāk arī citas locītavas, kā arī cīpslu makstis un gļotsomiņas. Ja slimību nav iespējams kontrolēt ar ārstēšanu, nepielūdzami progresē locītavu skrimšļa un kaula, kā arī apkārtējo cīpslu un saišu sairšana.  Tas izraisa tipisku ietekmēto locītavu reģionu deformāciju. Saslimušie cieš hroniskas sāpes, un ietekmēto locītavu darbība ir stipri ierobežota.

Ir maz informācijas par reimatoīdā artrīta cēloņiem. Slimību izraisa ķermeņa imūnsistēmas uzbrukums savām locītavām un audiem. Iemesli lielākoties nav zināmi. Tomēr ir zināms, ka nozīme ir iedzimtībai. Reimatoīdais artrīts ir trīsreiz biežāk sastopams saslimušo brāļiem, māsām un bērniem nekā cilvēkiem, kuru ģimenēs ar reimatoīdo artrītu neslimo neviens. Ar to var saslimt jebkurā vecumā, bet visbiežāk slimība attīstās 30–50 gadu vecumā. Sievietes slimo trīsreiz biežāk nekā vīrieši, un izārstēšanās ir sagaidāma tikai 10 % gadījumu.

‍